“Puredistance”: Aromāti, kuru idejas dzimst sešus kvadrātmetrus lielā istabiņā

Jau gandrīz divdesmit gadus Jans Evuds Foss (Jan Ewoud Voss) dara lietas, kuras nav saistītas ar viņa dzimto valsti – Nīderlandi. Jo viņš neaudzē tulpes un nenobriedina sierus. Toties viņš rada smaržas.

Preču zīme “Puredistance” šodien lepni rotā trīspadsmit smaržu pudelītes, un tās visas ir absolūti ekskluzīvas.

Oficiālais Jana amats – “Puredistance” radošais vadītājs. Tas nozīmē, ka viņam nākas piedalīties pilnīgi visā, kas ir saistīts ar šo preču zīmi – gan smaržu pudelīšu un to aksesuāru, gan fotogrāfiju un filmu, gan reklāmas brošūru un interneta mājaslapas radīšanu.

“Darbu katru dienu ir daudz, bet man tas patīk,” saka dizaina un fotogrāfijas studijas beigušais Jans.

Dzīvo un strādā viņš Groningenā – aptuveni Klaipēdas lieluma pilsētā Nīderlandes ziemeļos. Bet “Puredistance” birojs ir izveidots bijušajā baznīcā.

Jaunu smaržu koncepcijas gan parasti dzimst Jana mājās, kur viņam ir mazītiņa, vien sešus kvadrātmetrus liela darbistaba. Vēlāk pie aromātiem ķeras profesionāli parfimēri, bet savas idejas Jans viņiem visbiežāk pasniedz ļoti oriģināli.

Piemēram, kad tika radītas smaržas “Puredistance M”, Janam gribējās, lai tās būt spēcīgas, bet ne tieši saistītas ar piederību vīriešiu vai sieviešu dzimumam. Tāpēc viņš, cita starpā, parfimēram Rodžam Davam (Roja Dove) nosūtīja Marlēnas Dītrihas, Deivida Bovija un Enijas Lenoksas fotogrāfijas, bet, saņēmis smaržu testa variantus, uzrakstīja: “Ja jums šķiet, ka ir nepieciešams kāds negaidīts dūriens, varbūt jūs varētu iztēloties augstu saksofona vai trompetes noti un nevis zobena cirtienu.” Tā Jans noreaģēja uz, viņaprāt, pārāk dominējušo krustnagliņu smaržu.

Citā reizē viņš savas emocijas parfimērei Annijai Buzantjanai (Annie Buzantian) izsacīja šādi: “Man ir tikai viena maza vēlēšanās – lai pirmais etaps, tik dzīvs un hipnotizējošs, ilgtu nedaudz ilgāk. Lai attēls, kuru es redzu pirmās piecas minūtes, paliktu ilgāk skaidrs.” Un pievienoja vairākas viena objekta fotogrāfijas: skaidru, viegli dūmakainu un pavisam miglainu...

Tajā pašā laikā viņš cenšas nekad nestrīdēties par sastāvdaļām, kuras izmanto viņa nolīgtie parfimēri.

“Neesmu parfimērs un neplānoju par tādu kļūt,” saka Jans. “Iztēlojieties, kā tas izskatītos, ja es piepeši izdomātu skaidrot Polam Makartnijam – te dažas reizes atkārto la, bet, lūk, te divas reizes būtu jāskan do mažoram.”

Vērtējot smaržu testa variantus, Jans aizver acis un cenšas iztēloties vidi, kurā, pēc viņa domām, šīs smaržas “dzīvo” – greznas automašīnas ādas salonu, ar seniem ozolkoka dēļiem dekorētu bāra interjeru vai tamlīdzīgi.

“Vēlos, lai mana preču zīme tiktu saistīta ar izsmalcinātu eleganci un skaistumu, kas nepakļaujas laikam. Tāpēc katru reizi gan man, gan visiem maniem kolēģiem ir jādomā par gana tālu nākotni.”

Pēc viņa domām, runājot par “Puredistance”, noder arī citas koncepcijas. Piemēram, laba daudz nevajag: nevis kvantitāte, bet gan kvalitāte. Sirsnīgums un uzticība. Svarīgākais, lai “Puredistance” pamatvērtības arvien paliktu skaidras un tīras.

“Man šķiet, smaržām ir jāizstaro noteikts to radītāja mērķis, kaislība un entuziasms,” apliecina Jans. “Gluži kā es sajūtu van Goga kaislību vai pat jūtu izvirdumu un neprātu ik reizi, kad uzlūkoju viņa gleznas.”

Pēc Jana domām “Puredistance” ir jāpaliek neatkarīgai un nelielai sabiedrībai. Tieši tāpēc viņš nekaļ agresīvas attīstības plānus, lai arī, ņemot vērā preču zīmes prestižu, noteikti to varētu darīt. Tieši tāpēc “Puredistance” smaržas visā pasaulē tiek pārdotas vien astoņdesmit veikalos. Un, iespējams, tieši šis ir viens no būtiskajiem “Puredistance” veiksmes elementiem mūsdienu pasaulē, kurā dominē vārds VAIRĀK!