“Parfums de Marly”

“Parfums de Marly”: Iedvesma no tiem laikiem, kad franču elegance iekaroja pasauli

“Parfums de Marly” vīzija
Šī preču zīme, kas pastāv kopš 2009. gada, rotā augstākā līmeņa smaržas. “Parfums de Marly” dibinātājs Julien Sprecher mīlestību uz ekskluzīviem aromātiem mantoja no sava tēva, bet viņa biznesa idejas pamatā ir mērķis radīt atmiņā paliekošas smaržas un nostiprināt tās pasaules tirgū, prezentējot ar īsām un precīzām frāzēm.

Jau kopš bērnības Julien valdzināja Versaļas pils un dārzi, jo dzimis un audzis viņš ir pavisam netālu no šīs leģendām apvītās karaļu rezidences.

“Parfums de Marly” dibinātājs Žiljēns Šprehers (Julien Sprecher) mīlestību uz ekskluzīviem aromātiem mantoja no tēva, bet viņa biznesa idejas pamatā ir mērķis radīt atmiņā paliekošas smaržas.

Žiljēns Šprehers (Julien Sprecher)

Tāpēc, arī radot “Parfums de Marly” aromātus, viņš vienmēr cenšas kombinēt modernās dzīves ritmus un 18. gadsimta Francijas karaļa galma garu. Tas ir gadsimts, kurā pasaulē valdīja franču elegance, tāpēc “Parfums de Marly” smaržas pārsteigs pat izvēlīga baudītāja ožu.

Vissmalkāko aromātu māksla
Ikvienam, kurš spēra soli pāri Luija XV pils slieksnim, nācās burtiski ienirt vissmalkāko aromātu mākonī. Milzum daudz rožu un citu ziedu, augļi un tāpat no tālām zemēm atvestās eļļas piepildīja telpu ar visdažādākajiem aromātiem. Karalim mīļākā bija Marli pils, kuras interjeru greznoja ciļņi, gravējumi, puķu imitācijas, un visur dominēja pasteļkrāsas zaļganos un rožainos toņos.

Galma dāmas švīkstināja no grezna koka izgatavotus vēdekļus, sasmaržinātus un izrotātus ar mākslīgajiem dārgakmeņiem (tos nupat, 1738. gadā, bija atklājis Georg Friedrich Strass, juvelieris no Elzasas). Viņas pucējās krāšņās kleitās, izplatot ap sevi pasakainu smaržas šleifi. Bet sieviešu frizūras, rotātas ar spalvām, augļiem, ziediem un maziem putniņiem, atgādināja miniatūras teātra izrādes.

Aromāti – augstāk par visu
Karaļa Luija XV valdīšanas laikā smaržu radītāji centās pārspēt konkurentus un paši sevi. Versaļas pilī, karaļa privātajās istabās, gaisā vijās un plīvoja visdažādākie aromāti. Tie nāca no milzīgajām ziedu vāzēm, kaltētām ziedlapiņām un garšvielu traukiem, kā arī aromātiskajām eļļām. Smaržu radītāju dzīve zēla un plauka, un tie priecājās par neierobežotu radošo brīvību, bet ne vienam vien galminiekam mājās bija savs personīgais smaržu pagrabs, kurā strādāja personīgie parfimēri.

Kā veidojās parfimērijas industrija
Karaļa Luija XV galmu nav iespējams iztēloties bez brīnišķīgiem aromātiem, kurus smaržu meistari sāka radīt aizvien greznākus un dārgākus. Tāpēc nav pārsteigums, ka tieši šis karalis, iespējams, pat neapzināti, iniciēja revolūciju. Vēsturē saglabājušies arī dažu slavenāko parfimēru vārdi. Piemēram, Dejean un vēlāk Fargeon, kuri tā saucamos  no divām vai trim pamata sastāvdaļām esošos “dzīvnieciskos” aromātus (tā saucamās bāzes notis), bagātināja ar ziedu aromātu buķetēm, kuras ar laiku tika pārdēvētas par sirds notīm. Pašam Luijam XV un viņa mīļākajai marķīzei de Pompadūrai visvairāk patika dažādu augļu esences, īpaši apelsīnu ziedu ūdens.

Zirgs – aristokrāta simbols
Marli pils bija slavena ar aromātiem un eleganci, bet blakus esošie dārzi – ar zirgu skulptūrām. Viss aizsākās ar dāvanā no Tunisijas bejs Luijam XV saņemto tīršķirnes arābu rikšotāju. Karalis nosauca zirgu par Godolfinu un tik ļoti par to jūsmoja, ka 1743. gadā uzaicināja tolaik slaveno skulptoru Guillaume Coustou, lūdzot radīt pakaļkājās uzslējušos zirgu skulptūru pāri. Pozēt, bez šaubām, nācās Godolfinam. Pēc diviem gadiem skulptūras bija pabeigtas. Teju tajā pašā mirklī tās tika atzītas par franču skulptūras mākslas šedevriem un izgreznoja Marlī pils galveno ieeju. Nemierīgajos Franču revolūcijas laikos tās tika pārvietotas uz Saskaņas laukumu Parīzē, bet kopš 1984. gada glabājas Luvras muzeja Marli zālē.