Choose your country
and preferred language

“Liquides Imaginaires”

Caur mākslu un filozofiju

Reiz filozofijas studijas beigušais parīzietis Dāvids satikās ar dizaineru Filipu no Marseļas. Pasūtījuši pa glāzei vīna, abi uzsāka sarunu. Atklājās, ka filozofs jau ne vienu gadu vien pārdod nelielu ražotāju smaržas, bet dizainers tieši nupat nolēmis radīt savas smaržas. Pagāja daži mēneši, jaunie paziņas kopā izdzēra ne vienu vien glāzi vīna...

Izlasot viņu preču zīmes nosaukumu burtiski, varētu šķist, ka “Liquides imaginaires” darbi ir izdomāti, iespējams, pat neeksistējoši aromāti.

“Es vēlos cilvēkus izaicināt, radīt noslēpumu, intrigu. Mūsu smaržas nav vienkāršas, tās netiek radītas tāpēc, lai pēc iespējas vairāk cilvēku sajustu apmierinātību, tikko sasmaržojuši pirmos toņus.”

Filips di Meo (Philippe Di Méo) un Dāvids Frosārs (David Frossard)

Tā, šķiet,  nav nejaušība, ka, runājot par savām smaržām, Filips di Meo (Philippe di Méo) un Dāvids Frosārs (David Frossard) cenšas neminēt sastāvdaļas, vielas un dizaina elementus. Svarīgāki viņiem šķiet smaržu iedarbība uz cilvēka garu, vēsturiskie un kultūras konteksti, stāsti un leģendas.

Ideja par “Liquides imaginaires” dzima 2011. gada rudenī, kad Filipam šķietami netīšām galvā iesēdās doma radīt smaržas, kurās atklātos to pirmatnējā un visdziļākā būtība, pats smaržu gars. Ne velti, vēloties aprunāties ar augstākiem spēkiem, cilvēki jau kopš seniem laikiem ņem palīgā tieši smaržas.

Taču jau drīz kļuva skaidrs, ka visdažādāko ar aromātiem saistīto nianšu ir neaptverami daudz, tāpēc galu galā Filips di Meo nolēma radīt smaržu triloģiju. Tā radās pirmie “Liquides imaginaires” aromāti. Necaurredzami melnais “Fortis”, kurš dod spēku un pasargā no ļaunas acs. Dzidriem toņiem smaržojošais “Sancti” – skaidruma un šķīstīšanās simbols. Un sajūtām pārpilnais “Tumultu”.

Vēl nepabeidzis šo projektu, Filips iepazinās ar Dāvidu. Oficiālā “Liquides imaginaires” dzimšanas diena – 2012. gads.

Atšķirībā no lielākās daļas konkurentu, Filips di Meo diezgan atklāti deklarē, ka “Liquides imaginaires” aromāti nav paredzēti visiem.

“Es vēlos izaicināt, radīt noslēpumu, intrigu. Mūsu smaržas nav vienkāršas, tās netiek radītas tāpēc, lai pēc iespējas vairāk cilvēku sajustu apmierinātību, tikko sasmaržojot pirmos toņus. Mūsu smaržām ir nepieciešams laiks, tās ir jāizprot un jāaptver,” viņš atklāj.

Jauna aromāta radīšana visbiežāk aizsākoties ar noteiktu leģendu vai mītu. Ar iztēlē radīto stāstu, kurš tiek nodots pieciem vislabāk algotajiem parfimēriem. Tikai pēc tam sākas darbs laboratorijā.

Dažkārt negaidīti rezultāti tiek gūti, iepazīstoties ar citiem gara radiniekiem. Kā pēc Filipa di Meo satikšanās ar Parīzes operas fotogrāfu Žiljēnu Benhamo (Julien Benhamou), kurš spēj neticami smalki fiksēt cilvēka kustību uz skatuves. Žiljēns piekrita sadarboties, veidojot “Liquides imaginaires” tēla kampaņu “Parfums d’élévation” (“Pacilājošās smaržas”). Sākumā tika plānota māksliniecisku fotogrāfiju sērija ar profesionāliem baletdejotājiem, taču pārsteidzošie rezultāti ļāva sadarbībai turpināties ar minūti ilgu klipu.

“Mums gribējās atklāt smaržu pārdabisko dabu, kad to dvesma paceļas tuvāk dieviem. Gluži kā baleta mākslinieki,” saka Filips di Meo. “Tā materiālas lietas kļūst par nemateriālām, redzamas – par neredzamām. Smaržu sastāvdaļas kļūst par šķidrumu, kurš visbeidzot izplatās telpā. Tātad smaržas šķietami dodas ārpus šīs pasaules. Tā ir kā dzeja.”

Tuvāk ar smaržām Dāvidu Frosāru iepazīstināja, var sacīt, gadījums... Pabeidzis filozofijas studijas Sorbonnā, vienā skaistā dienā viņš apjauta, ka vairs nezina, ko gribētu darīt. Filozofu teorijas šķita absolūti nepraktiskas, tāpēc viņš ķērās pie pirmās iespējas, kas gadījās ceļā, kļūstot par sava vectētiņa sabiedrības pārstāvi Āfrikā. Bet šī sabiedrība pārdeva smaržas.

Vēlāk Dāvids strādāja par kāda Parīzes parfimērijas nama radošo vadītāju, jau tad skaidri saprotot, ka viņu mazāk interesē masu patēriņa aromāti. Bet tādi, kurus nav iespējams raksturot dažos vārdos. Kurus izsmaržojot rodas aizvien vairāk jautājumu. Kuriem, kā īstiem mākslas darbiem, būtu jābūt ne tikai saprotamiem, bet arī interpretējamiem.

“Jā, tā ir greznība. Bet stūrēt “Ferrari” arī taču ir sarežģītāk par parastu automašīnu,” saka Dāvids Frosārs. Un atdzīst, ka filozofijas studijas ne tikai krietni paplašināja viņa redzes loku, bet arī palīdz, modelējot “Liquides imaginaires” nākotni. “Filozofija ietekmē visus dzīves aspektus, jo ļauj pamanīt un apjaust tās lietas, kuras citādi paliek nepiefiksētas un nesaprastas.”