“Etat libre d'Orange”: Brīvība, kas pārkāpj robežas

Dziļi sirdī Etjēnam de Svartam (Etienne de Swardt) būtu jābūt apmierinātam. Daudzi, visticamāk, atdotu dažus savas dzīves gadus par to, lai arī viņu gūtais rezultāts tiktu nodēvēts par neticamu, provokatīvu un tamlīdzīgi. Bet parfimērijas namam “État Libre d’Orange” žurnālisti vairākkārt piešķīruši burtiski apstulbinošu titulu, nosaucot to par visstrīdīgāko pasaulē.

Tātad dziļi sirdī Etjēnam, “État Libre d’Orange” īpašniekam, noteikti būtu jābūt apmierinātam. Jo savam personīgajam biznesam viņš izlēma pievērsties galvenokārt tāpēc, ka, strādājot lielā starptautiskā modes namā, radošuma ziņā jutās iesprostots tradīciju rāmjos. Tos lauzt viņš sāka jau ar pirmo soli – reģistrējot sava topošā parfimērijas nama nosaukumu. Būtu krietni jāpiepūlas, mēģinot pierādīt, ka “Oranžā brīvvalsts” atbilst klasiskiem parfimērijas tirgus kanoniem. Pilsonim, kurš iepriekš par šiem smaržu nosaukumiem nav neko dzirdējis,  tie varētu izaisīt līdzīgas emocijas, kā uz ielas satiekot bērnus ar tik neiespējamiem vārdiem kā, piemēram,... Publiskā Tualete vai Vārtrūme. Lūk, tikai daži to piemēri: “Galma palaistuve”, “Varenie izdalījumi”, “Es – atkritums“, “Ziemassvētki uz balkona” un citi. Protams, ne jau visas “État Libre d’Orange” smaržas ir nokristītas tik šokējošos vārdos. Ir arī krietni rāmāki nosaukumi: “Tu vai kāds kā tu”, “Ievērojami ļaudis” un “Dievišķais bērns”.

Skaidri un gaiši demonstrēt atklātu nicinājumu pret standartiem, kas nereti robežojas ar rupjību (iespējams, kāds to nosauktu par padibeņu estētiku vai apzīmētu ar kādu citu oksimoronu), Dienvidāfrikā 1970. gadā dzimušais Etjēns sāka absolūti apzināti. Savu koncepciju viņš visbiežāk pamato ar slavena teiciena pārfrāzējumu: “Smaržas ir mirušas, lai dzīvo smaržas.”

“Oranžās brīvvalsts” saimnieks gan ieminas, ka šobrīd šis moto savu aktualitāti ir jau zaudējis. No otras puses, Etjēns atzīstas, ka, veidojot privāto uzņēmumu, gribējās sapurināt, iespējams pat izārdīt atsevišķus skaistumkopšanas industrijas standartus, kas pārāk cieši saauguši ar naudu un mārketingu.

“Man gribējās iet tajā virzienā, kurš izskatījās krietni mazāk pētīts. Es strādāju, neviena priekšā neklanoties. Manā valstī nav nekādu ierobežojumu, izņemot kvalitāti.”

Daudziem, bez šaubām, ir kārdinājums pavaicāt, kāpēc smaržām nevarēja izdomāt atturīgākus nosaukumus. Kā atzīst Etjēns, pieņemot lēmumu radīt šādus nosaukumus (viņš tos dažkārt dēvē par savādiem), bija nepieciešams noteikts atskaites punkts. Par to kļuva “Galma palaistuve” (“Putain des palaces”) ar koncepciju: ja arī neesi palaistuve, tad vismaz smaržo kā viņa.

Arī citu “État Libre d’Orange” smaržu nosaukumi dzimuši kāda konkrēta vārda, frāzes vai dzejoļa iedvesmoti. Šajā ziņā Etjēnu lielā mērā ietekmējušas viņa mamma un vecmamma, kuras abas bija literatūras skolotājas.

“Viss notika it kā pats no sevis,” stāsta “État Libre d’Orange” īpašnieks. “Mūs neviens nebremzēja, tāpēc mēs neiekļāvāmies nekādos rāmjos. Ja nepārvarēsi tradīciju robežas, neaugsi.

Žurnālisti, eksperti un citi vērtētāji Etjēna parfimērijas namu daudzkārt apzīmogojuši ar epitetu “drosmīgs”. Viņaprāt, drosme nozīmē neatkārtot reiz jau radīto, bet uzdrošināties sākt to, ko neviens vēl nav mēģinājis. “Mani aromāti bieži vien liek cilvēkam sajusties ārpus viņa personiskās komforta zonas.” saka Etjēns, uzsverot, ka jebkura aromāta uzdevums ir satuvināt cilvēkus. Tāpēc mīlestības, draudzības, jutekliskuma, iemīlēšanās, mīlēšanās un citi radniecīgi jēdzieni vienā vai citā aspektā “dzīvo” visās “État Libre d’Orange” smaržās.

“Bez mīlestības mūsu pasaule būtu briesmīgi drūma,” viņš filozofē. “Smaržas palielina cilvēku iespējas satikt vienam otru.”

Šajā kontekstā aromātu “Secretions Magnifiques” (Varenie izdalījumi) viņš dēvē par visnepiedienīgāko, savukārt “Jasmin et Cigarette” (Jasmīns un cigarete) un “Putain des Palaces” (Galma palaistuve) – visseksuālākajiem. Kā stāsta Etjēns, personībai ar dzīvāku iztēli pirmais no tiem ļaus sajust koši krāsotu lūpu skūpstu, bet otrais – pievakares kaisli jasmīna un kūpošas tabakas aizsegā.

Šodien var nešaubīties, ka radikāli novatoriskā “État Libre d’Orange” koncepcija ir attaisnojusies, tomēr sākums bija gana sarežģīts. Pirmos gadus Etjēnam tikai ar lielām grūtībām izdevās izvairīties no lieliem finanšu kritumiem, taču viņš palika uzticīgs izvēlētajam virzienam: radīt kaut ko jaunu un augt pēc iespējas dabiskāk. Tas nozīmēja arī nevēlēšanos pārdoties strauju attīstību sološiem investoriem.

“Biju un aizvien esmu brīvs. Man tā ir pamatvērtība,” saka “État Libre d’Orange” īpašnieks.