“Aesop”: Ēzops, taču ne tas

Pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu antīkajā Grieķijā Ēzops radīja pamācošas fabulas. Savukārt mūsdienu Austrālijā dzīvojošais viņa tautietis Deniss Pafitis (Dennis Paphitis) Ēzopa vārdā izvēlējās nosaukt savu uzņēmumu. Grieķija Denisam vēl joprojām ir mīļākā valsts pasaulē, tomēr vislabākās biznesa un radošās idejas viņam atklājās Austrālijā.

...Melburna, 1987. gads. Durvis ver kārtējā frizētava. Nekā īpaša. Šajā lielpilsētā to ir daudz. Bet jaunās iestādes īpašnieks Deniss destilē dažādu augu esences un pievieno tās šampūniem, kondicionieriem un citiem matu kopšanas līdzekļiem. Drīz vien viņa frizētava kļuvusi slavena.

Ņujorka, Tokija, Londona... Pirms dažiem gadiem. Ik dienu jau no agra rīta “Aesop” firmas saloni tiek piebērti rudenīgi zeltainām lapām, bet veikalu parādes durvis ik pa laikam tiek nomazgātas ar siltu ūdeni, kuram pievienota eikaliptu eļļa – lai arī steidzīgie garāmgājēji aiznes sev līdzi smaržīgu sveicienu visai dienai.

Nekā neparasta, teiktu D. Pafitis. Ja vēlies kāpt biznesa Olimpā, radošums ir nepieciešams ik mirkli un dienu. Tiesa, pirms dažiem gadiem viņš, paturot  tiesības dot padomus svarīgos jautājumos, “Aesop” pārdeva Brazīlijas sabiedrībai “Natura Cosmeticos”.

Kā “Aesop” izdodas, no vienas puses, nekrist lietotājiem acīs, bet no otras – nostiprināties potenciālo pircēju būtiskā apziņas stūrītī? Jo “Aesop” necenšas līdzīgi citiem ik mēnesi vai pat ik nedēļu par katru cenu piedāvāt tirgū kādu jaunumu. Tie parādās vien tad, kad attiecībā uz to receptūru un iedarbīgumu nav palicis ne vissīkākais jautājums.

Šodien “Aesop” piedāvājumu sarakstā ir teju simts pozīciju. Populārākie produkti ir visai intriģējoši, piemēram, antioksidējošs pētersīļu sēklu serums vai pēc ciedriem un rozmarīna smaržojošs balzams rokām. Lielākai daļai šo produktu piemīt ilgnoturīgs augu aromāts, kas apliecina vienu no “Aesop” principiem: radīt to, kas spēj pieskarties cilvēka sajūtām, paceļ pāri ikdienišķajam.

Tāpat jau no pirmajām dienām “Aesop” radītājs D. Pafitis nolēma nelauzīt galvu par atsevišķām dizaina detaļām. Piemēram, par absolūti neatkārtojama stila uzrakstiem uz pudelītēm un tūbiņām. Un izrādījās, lieliski der arī elementārie šrifti: vecais, labais “Helvetica” un nedaudz modernākais, bet nepavisam ne sarežģītais “Optima Medium”. Melni burti uz dzintara krāsas pudelītēm vai krāsainām tūbiņām un vairāk nekā. D. Pafitis to skaidro vienkārši: “Man gribējās, lai uzraksti būtu viegli salasāmi un nenovērstu cilvēku uzmanību.”

Noteikti jāpiemin arī tas, ka no celofānā iesaiņotām kartona kastītēm “Aesop” atteicās jau tolaik, kad vides aizsardzība rūpēja vien vides aktīvistiem.

Nobeigumā – iespējams, visneticamākais fakts: vairāk nekā trīsdesmit gadu ilgās darbības laikā “Aesop” nav organizējuši nevienu lielu starptautisku reklāmas kampaņu.

Pēdējais galavārds – “Aesop” dibinātājam.

“Produktam ir jāatbilst noteiktai funkcijai, bet brīnišķīgi, ja  iespējams iepīt arī nedaudz poēzijas. Tehnoloģiju dēļ mūsu dzīvē paliek aizvien mazāk noslēpumu. Bet ne visam ir jānotiek tūliņ – pēc iespējas ātrāk un ērtāk. Man patīk idejas un lietas, kas atklājas lēnām, – kā čuksti un nevis kā kliedziens. Man patīk tas, kas pamazām kļūst par nenošķiramu manas personiskās telpas daļu. Man šķiet jēgpilni upurēt nedaudz funkcionalitātes formas vārdā, lai gan abiem elementiem galu galā ir jāsaskan. Bieži vien svarīgākais ir tas, ko pircējs neredz. Svarīgi ir pat vissīkākie labas gribas žesti un rituāli, jo tie ģenerē atbilstošu enerģiju, kura izplatās telpā. Tieši tāpēc primitīvas kopijas nekad nebūs pielīdzināmas oriģinālam. Nekad.”